Album: Dienās, kad lidlauks pārāk tāls
Es zināju pirms viss vēl sākās,
Nav par tevi kaprīzākas
Spilvens spieћ un sega par љauru,
Sapnis nekāds un miegs par cauru
Es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi љķiesties ar naudu
Pavirљi sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu
Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu
Es gribu raudāt
Es gribu raudāt
Mans porcelāna eņģelīti,
Cik harmoniski mūsu rīti
Bet tumљās, drūmās rudens naktīs
Būs melliem velliem pilni kakti
Un tad lai dzeltenā prese pieķer mani aiz varena, garena limuzīna rūtīm
Blakus garkājainai būtnei ar uzpumpētām krūtīm
Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu
Es gribu smaidīt
Brīћos, kad cenљos sevi apmānīt
Es varu gaidīt
Kādu, kas nāks mani savaldīt
Es sen vairs neeju uz dejām
Es baudu rodu vecā dzejā
Tur mani, mani draugi – ceļa stabi,
Vēl liepas satumst un ir labi
Es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi љķiesties ar naudu
Pavirљi sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu
Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu
Es gribu smaidīt
Brīћos, kad cenљos sevi apmānīt
Es varu gaidīt
Kādu, kas nāks mani savaldīt
Vairs mūsu līgumi nav spēkā
Cik viegli tomēr krist ir lētā grēkā
Liktenis uz vienas, uz kreisās kājas lēkā
Es gribu smaidīt
Brīћos, kad cenљos sevi apmānīt
Es varu gaidīt
Kādu, kas nāks mani savaldīt
Es gribu raudāt
Es gribu raudāt