Из альбома: Izlase '89-'99
Pie kājām krīt sniegs,
Var tikai nojaust, ka mani kāds gaida.
Mēness tik viens,
Tāds nezin, kā pazemot.
Nakts, bet nenāk miegs.
Manas ausis dzird to, kas nav pateikts.
Tik krāsains rīts,
Gribās nogulties tajā, un gulēt līdz rītam,
Kad pirmais mūs modinās vējљ, vējљ
Tēt, kāpēc љodien es jūtos tik sveљs?
Kurљ no љiem vējiem ir Tavs?
Kas glāsta man neprasot pretī.
Ļaujies, lai ved sev līdz,
Zinot, ka man pietrūks spēka,
Es gribu, lai pirmais to dzirdētu vējљ, vējљ
Tēt, kāpēc љodien es jūtos tik sveљs?
Kāpēc љodien es jūtos tik sveљs?
Ja Tu būtu mēness,
Es dotu visu, lai varētu lidot.
Tomēr Tu augstāk kā es,
Kāds no mums gribēs piekļauties tuvāk.
Bet tuvāk mums abiem būs vējљ, vējљ
Tēt, kāpēc љodien es jūtos tik sveљs?
Kāpēc љodien es jūtos tik sveљs?
Pagriezu galvu
Un jutos savādāk.
Piedod, es vēlos par daudz.
Kāpēc Tu nerunā?
Es pagriezu galvu
Un jutos savādāk.
Piedod, es vēlos par daudz
Mums nav tiesības runāt un mīlēt uz spārniem
Kā mīlēt var vienīgi vējљ, vējљ
Tēt, kāpēc љodien es jūtos tik sveљs?
Kāpēc љodien es jūtos tik sveљs?
Vējљ, vējљ
Tēt, kāpēc љodien es jūtos tik sveљs?
Kāpēc љodien es jūtos tik sveљs?