Из альбома: Veronika
Kad es biju maķenīt jaunāks,
Vēl jaunāks kā tagad tu.
Es rautin rāvos dziedāt,
Lai visi to zinātu.
Tad nejauљi satiku mikrofonu,
Viņљ teica: "Klau! Nāc pie manis!
Tu vari dziedāt savā aizgaldē,
Bet es to izplatīљu pasaulē."
Es teicu: "Labi! Līkop! Tas der!
Tas iet krastā!"
Pāris dienas vēlāk.
Es prasu: "Kāpēc nekas nenotiek?
Es tikai dziedu, dziedu un dziedu,
Bet nevienu tas neinteresē."
Un viņљ teica: "Klau!
Mazliet pacieties!"
Es cieљos, cieљos, cieљos.
Vai tikai mani negrib piečakarēt.
Tad es cietos.
Vai tik tu kaut ko nelaid garām? Pats noћēlosi!
Es varu ciesties dienu vai divas.
Es varu gaidīt, kad lidos tā,
Bet mikrofons sola un sola, un sola,
Bet solītais nepildās.
Un tad es teicu: "Man līdz kaklam!
Ē! Mikrofons pīīīīī"