Из альбома: Dziesmas izrādei Љveiks
Virs zemes daudz ir varmācības
Nu teic, kur izeju lai rod
Te atbilde ir tikai viena
Vajag visas rases sakrustot
Lai viena krāsa, viena mēle
Lai vienas tautas dziesmas skan
Lai papuass ir brālis sēlim
Bet beduīns lai tēvs ir man
Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsīsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims
Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsīsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims
Tad nebūs krievu, turku, dāņu
Būs visiem vienots minarets
Tad nebūs pat ne musulmaņu
Vien rasols liels un vinegrets
Un mongoļi tad jūras kuģos
Bet piebaldzēns pa stepi jās
Un arābi pie Raudu mūra
Ar paљu Jahvi sarunās
Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsīsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims
Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsīsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims
Un ķīnieљi tad kokli spēlēs
Un suņi ņaudēs, kaķi ries
Bet kubieљi ar vēja dēli
Pa Rīgas jūras līci skries
Ja tomēr atradīsies tādas
Kas negribēs it visiem dot
Tad nākotnes un laimes vārdā
Diemћēl tās nāksies izvarot
Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsīsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims
Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsīsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims