Māmiņ, iesien lakatā mezglu
Lai es zinu, ka kāds mani mīl
Lai es zinu, ka kāds mani sargā
Kāds par mani ir nomodā.
Lai tā sajūta paliek uz mūћiem,
Ka neesmu es viens,
Tikai tagad var saprast pa īstam,
Cik svarīgs љis pieskāriens.
Māte darīja tā un teica:
Trīs mezgliņi saujā lai Tev.
Tos divus var atdot citiem,
Bet treљo paturi sev.
Pirmo iesien par pasaules ceļiem,
Laimi meklēt ar draugiem, kur iet.
Pa tiem arī atgriezties mājās,
Lai var nākamo mezglu siet.
To otro sien par sapņiem,
Pilnas debesis brīnumiem sēs.
Kādu nakti, kad skatīsies zvaigznēs,
Otrais mezgls tev noderēs.
Tas treљais par mīlestību
Un visu, ko Dievs Tev var dot
Sargā paљu dārgāko stīgu,
Kas Tavai vijolei spēku rod.
Jel, spēlējiet, spēlmaņi, spēlējiet skaļāk
Es nevaru, nevaru sadzirdēt
Lai nodimd Rīga un Daugava mana,
Kad visa krastmala gavilē.
Jel, spēlējiet, spēlmaņi, spēlējiet skaļāk
Es nevaru, nevaru sadzirdēt
Lai nodimd Rīga un Daugava mana,
Kad visa Latvija gavilē.
Ievij vainagā rudzpuķi zilu
Redzi, kā debesis zied?
Ir vasara paљā vidū
Un Latvju bērni dzied.
Ievij vainagā baltu rozi
Tā lepna cerība plauks
Par to, ka mēs esam љai vietā
Un te mūsu bērni augs.
Ievij vainagā magoni sārtu
Tad asinis ātrāki skries
Mēs atvērsim visus vārtus
Kur sapņi piepildīsies.
Jel, spēlējiet, spēlmaņi, spēlējiet skaļāk
Es nevaru, nevaru sadzirdēt
Lai nodimd Rīga un Daugava mana,
Kad visa krastmala gavilē.
Jel, spēlējiet, spēlmaņi, spēlējiet skaļāk
Es nevaru, nevaru sadzirdēt
Lai nodimd Rīga un Daugava mana,
Kad visa Latvija gavilē.