Из альбома: Veronika

Cik pierasts
Maniem vārdiem nav miera
Tie krīt no krēsliem, galdiem, jumtiem.
Kā pierast
Ja trīs reiz dienā pieviļ,
Tā vien liekas
Ka smejoties par mani gandrīz

Visi eņģeļi lido
Katrs kaut ko dzied.
Un man nav ћēl
Lai Tie priecājas.
Eņģeļi lido
Katrs kaut ko dzied.
Un man nav ћēl
Lai Tie priecājas.

Cik pierasts
Ar pieri skriet sienā
Un vienmēr noliegt:
“Tas neesmu es, tas neesmu es”.
Cik pierasts
Ēst siermaizes bez siera
Un redzēt
Kā nu jau kuro reizi gandrīz

Visi eņģeļi lido
Katrs kaut ko dzied.
Un man nav ћēl
Lai Tie priecājas.
Eņģeļi lido
Katrs kaut ko dzied.
Un man nav ћēl
Lai Tie priecājas.
Lai Tie priecājas.
Lai Tie priecājas.
Lai Tie priecājas.

Cik pierasts
Maniem eņģeļiem nav miera.
Tie grieћas vistrakākajās dejās
Ja kāds tos aiztiks
Tie pazudīs pavisam.
Tikai pēc laika
Atkal varēs teikt, ka gandrīz

Visi eņģeļi lido
Katrs kaut ko dzied.
Un man nav ћēl
Lai Tie priecājas.
Visi eņģeļi lido
Katrs kaut ko dzied.
Un man nav ћēl
Lai Tie priecājas.
Eņģeļi lido
Katrs kaut ko dzied.
Un man nav ћēl
Lai Tie priecājas.
Eņģeļi lido
Katrs kaut ko dzied.
Un man nav ћēl
Lai Tie priecājas.
Eņģeļi lido
Katrs kaut ko dzied.
Un man nav ћēl
Lai Tie priecājas.

Комментарии