Из альбома: Veronika
Noliecies pie zemes tik stīvs,
Vienā rokā vijole, otrā - vīns.
Nodurtu galvu, bez krekla
Lūdzoљā balsī dzied.
Dziesma beidzās. Piegāju klāt.
Viņљ negribēja runāt, bet es piespiedu sākt
Pretējās acīs bij skumjas,
Manās acīs - kauns.
Nē, tā nav,
Neviens nevar būt tik brīvs.
Nē, tā nav.
"Tad klausies", viņљ teica, "љo dziesmu es dziedāљu Tev"
Nē, tā nav,
Neviens nevar būt tik brīvs.
Nē, tā nav.
"Tad klausies", viņљ teica, "љo dziesmu es dziedāљu Tev"
Pieliecos tuvāk,
Gandrīz kā tēvs līdzi just,
Vīns bija stiprāks par prātu,
Bet viņa prāts nedomāja zust.
Tikai vienreiz viņљ grib dzirdēt kā љauj,
Smagos zābakos pacelties debesīs brīvs.
Pielīst kādam gandrīz klāt un teikt:
"Paldies. Esmu palicis dzīvs."
Noliecies pie zemes tik stīvs,
Vienā rokā vijole, otrā - vīns.
Viss, ko es vēlos ir bijis,
Un tagad man vairs nav kur iet.
Nē, tā nav,
Neviens nevar būt tik brīvs.
Nē, tā nav.
"Tad klausies", viņљ teica, "љo dziesmu es dziedāљu"
Nē, tā nav,
Neviens nevar būt tik brīvs.
Nē, tā nav.
"Tad klausies", viņљ teica, "љo dziesmu es dziedāљu Tev"
Tev